 |
Gredzeni uz zeltneša – protams,pati populārākā aile – „ģimenes stāvoklis”. Gredzenu velk uz labās rokas zeltneša. Pirmo reizi gredzena valkāšanas tradīcijas uz zeltneša parādījās vēl senajiem ēģiptiešiem, kuri ticēja, ka tieši uz šī pirksta atrodas „mīlestības artērija”, kura ved tieši uz sirdi. Ar šīm domām faraona tauta nēsāja laulības gredzenus no dažādiem metāliem, stikla vai keramikas. Tradīcija izgatavot laulību gredzenus no metāla radās Senās Romas laikā – parādījās tradīcija laulātam draugam dāvināt dzelzs vai bronzas gredzenu, kas nozīmē laulības stabilitāti un ciešas laulības saites.Mūsdienās ierastie zelta laulības gredzeni parādījās tikai III-IV gadsimtos. Gredzeni uz rādītājpirksta. Ieraksts ailē "vara" veidojas uz rādītājpirksta. Gredzenus uz rādītājpirksta nēsāja daudzi zināmi valdnieki un pulkveži – Cēzars, Ivans Bargais, kardināls Rišeljē, Heinrihs VIII. Pēdējais, starp citu, principiāli nēsāja gredzenus uz rādītājpirkstiem, pie tam uzreiz uz abiem – ar tiem šis varenais monarhs, reformators, ciniķis un paranoiķis iemūžināts visos savos portretos.
Gredzeni uz vidējā pirksta. Rezolūcija "Es esmu skaists!" tiek pausta uz vidējā pirksta. Centrālais un garākais pirksts visuzskatāmāk demonstrē rotājumus un to, cik ļoti mēs paši sev patīkam. Tieši uz vidējā pirksta gredzenu nēsāja Merilina Monro, kad dziedāja par briljantiem. Starp citu, briljanta izmēram šajā gadījumā ir liela nozīme – jo tas ir lielāks un ievērojamāks , jo stiprāk tā īpašnieks cenšas pārliecināt citus savā neatvairāmībā. Gredzeni uz īkšķa pelna īpašu uzmanību,jo sevišķi, ja tas pieder vīrietim. Ar šo pirkstu, gluži kā stopējot automašīnu, vīrieši dod signālu „Lūdzu uzmanību!” Pēc psihologu domām, šī pirksta cienītāja galvenā vēlme – izpausties jebkādā veidā, un galvenokārt - seksuālā ziņā. Šis pieņēmums paliek nemainīgs jau divus gadu tūkstošus- vēl senie grieķi un romieši īkšķi uzskatīja par falla simbolu un nēsāja uz tā dzelzs gredzenus,lai aizsargātu savu vīrišķo spēku.
Gredzeni uz mazā pirkstiņa- te vietas pietiek tikai tam, lai ievilktu "ķeksīti" ailē "radošās spējas". Gredzeni uz mazā pirkstiņa ir aktrišu, mākslinieku, modelētāju un citu radošu profesiju pārstāvju biežs pavadonis. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Marlēna Dītriha, kura bieži gredzenus valkāja tieši uz šī pirksta. Pat, ja jūsu priekšā ir cilvēks, kas nav saistīts ar mākslas pasauli, gredzens uz mazā pirkstiņa norāda, ka tā īpašnieks ir interesants un spējīgs izrauties no vispārpieņemtiem rāmjiem. Gredzeni uz kāju pirkstiem-mūsdienās var runāt arī par tiem. Kāju gredzeni ir populāri jauniešu un tīņu vidū. Neatkarīgi no tā, uz kāda pirksta ir novietots šis gredzens, tas runā tikai par vēlmi izcelties. Psihologi ir vienprātīgi - šis cilvēks nevar dzīvot bez citu cilvēku uzmanības un bieži vērtē sevi augstāk par citiem, īpaši, ja gredzens ir pieejams vispārējai aplūkošanai. Daži vienkārši padomi,izvēloties gredzenu: - Gredzeni ar ovāliem, izstieptiem akmeņiem padara roku daiļāku;
- Plati gredzeni ar lielu akmeni nepiestāv maza auguma sievietēm,kā arī tievu un īsu pirkstu īpašniecēm;
- Mazs gredzentiņš meitenes pirkstā izskatīsies labāk, nekā masīvs gredzens;
- Vairāku gredzenu valkāšana uz viena pirksta tiek uzskatīta par sliktas gaumes pazīmi;
- Ikdienā lielus gredzenus ar dārgakmeņiem nav pieņemts nēsāt-šādi ekskluzīvi gredzeni tiek uzvilkti tikai īpašos gadījumos;
- Sudraba un zelta gredzeni nesader kopā uz vienas rokas – rotas zaudē savu pievilcību, rodas mistrojuma efekts. Tāds pats efekts radīsies, ja uz vienas rokas pirkstiem uzvilksiet trīs gredzenus ar dažādas krāsas akmeņiem.
- Sarežģītus, dārgus,ekskluzīva dizaina gredzenus,kā arī gredzenus ar lieliem akmeņiem vajadzētu nēsāt pa vienam uz rokas, citādi to krāšņums nebūs pamanāms
Gredzenu izgatavošanai piemērotākie metāli Ja runājam par gredzenu izgatavošanas izejmateriālu, tad, protams, vispiemērotākie ir cēlmetāli - zelts un sudrabs-tie mazāk reaģēs ar apkārtējā vidē sastopamajiem ķīmiskajiem savienojumiem un neiekrāsos pirksta ādu zem gredzena. Taču, kā apgalvo speciālisti, bronzai,varam un dzelzij piemīt spēcīgāka iedarbība uz organismu un dziednieciskas īpašības. Dzelzs trūkums organismā rada veselības problēmas, un,saskaroties ar ķermeni, tas spēcīgi ietekmē orgānus. Senos laikos nēsāja dzelzs amuletus, aproces, saktas, arī gredzenus, kuros bija ielikta konkrēta enerģētiska programma. Dzelzs gredzens uz mazā pirkstiņa uzlabo asinsriti, uz zeltneša – stimulē tievās zarnas darbību un regulē ķermeņa temperatūru, uz vidējā pirksta – ietekmē asinsvadus, nervu sistēmu, uz rādītājpirksta – ietekmē resno zarnu, uz īkšķa – uzlabo plaušu darbību. Dzelzs gredzens spēj dziedināt arī no depresijas, tikai šādā gadījumā to nedrīkst nēsāt uz vidējā pirksta. Dzelzs gredzens tiek tīrīts sālī, bet to var arī darīt, uzkarsējot gredzenu līdz baltkvēlei. Vislabāk to darīt Mēness fāžu maiņas laikā. Līdz baltkvēlei uzkarsēta dzelzs kļūst "sterila" un spējīga uzņemt sevī negatīvās enerģijas. Laulības gredzeni
Kas ir laulības gredzens? Laulības gredzeni tradicionāli tiek veidoti no zelta vai sudraba. Tos pieņemts nēsāt uz labās vai kreisās rokas zeltneša. Laulības gredzens ir laulības saišu simbols, kuru laulātie nēsā kā savstarpējās uzticības pierādījumu Laulības gredzeni psihologa skatījumā Psihologi uzskata, ka laulības gredzens un tā dizains ir tieši saistīts ar to, kā veidojas laulības dzīve. Šaurs, klasisks 2-4 mm plats gredzens liecina par apmierinātību ar partneri. Ja cilvēks nēsā šauru laulības gredzenu, viņam nav tieksmes meklēt seksuālus sakarus ārpusē, un visdrīzākais, viņa laulība būs ilglaicīga. Taču jāuzmanās, lai nākotnē laulāto attiecībās neiezogas rutīna. Plats un biezs laulības gredzens (platāks par 4 mm) liecina par pārliecības trūkumu attiecību stabilitātē. Nēsātāji it kā grib sevi pasargāt no iespējamās šķiršanās. Laulības gredzeni ar dažādiem izskaistinājumiem - gravējumiem, rievām, vijumiem, briljantiem, utt, liecina par nēsātāja neapzinātu tieksmi pēc piesātinātākām, spilgtākām attiecībām, nekā viņam ir tagad. Iespējams arī, ka kaisles un mīlestības šajā laulībā nepietiks ilgam laikam, un tuvā nākotnē laulības dzīve partneriem kļūs garlaicīga.
Laulības gredzeni-kad un kur aizsākās to mīšanas tradīcija? Mūsdienās laulības ceremonija nav iedomājama bez gredzenu apmaiņas. Jau senos laikos ļaudis vēlējušies īpaši izcelt savu piederību viens otram. Senajos laikos par tādu kā savstarpējas piederības zīmi senajiem cilvēkiem kalpojusi savītu zāles stiebru apsiešana ap līgavas un līgavaiņa plaukstu locītavām vai kājām. Vēlāk par šādu zīmi kļuvis gredzens. Tie tika darināti no visa, kas bija pa rokai –no kaņepājiem, niedrēm, graudzālēm un citiem dabas materiāliem. Tika arī uzskatīts, ka šādi gredzeni pasargās to nēsātāju no nāves. Tradīcija mīt gredzenus laulību ceremonijās nākusi no senās Ēģiptes- kā uzticības, mīlestības un nesagraujamas savienības ķīla. Laulības gredzenu, kas reiz uzvilkts pirkstā, nost vairs neņēma. Kristīgā reliģija pārņēma un kanonizēja šo tradīciju, un kopš tiem laikiem mainīšanās ar gredzeniem kļuvusi par laulības ceremonijas neatņemamu sastāvdaļu. Ko simbolizē laulības gredzens? • Riņķis – apaļa forma bez sākuma un beigām - simbolizē bezgalību un mūžīgu mīlestību. • Cēlmetāls – šķīstības un nevainības simbols. Kādi laulības gredzeni ir modē mūsdienās? Arī mūsdienās laulības gredzens ir saglabājis savu sākotnējo simbolisko nozīmi, taču tā dizains vairāku gadsimtu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas. Laulības gredzeni agrāk bija ļoti vienkārši, bet mūsdienās jaunie pāri arvien biežāk savam kāzu rituālam izvēlas ekskluzīvus laulības gredzenus, rotātus ar dārgakmeņiem un veidotus no izsmalcinātām cēlmetālu kombinācijām. Laulības gredzeni parasti tiek taisīti no zelta, taču pēdējā laikā arvien populāri kļūst arī citi metāli Uz kuras rokas pirksta laulību gredzens tiek nēsāts dažādās valstīs? Labā roka. Centrālās un Austrumeiropas valstīs laulības gredzens parasti tiek nēsāts uz labās rokas zeltneša. Uz šīs rokas pirksta to nēsā arī Čīles, Spānijas, Grieķijas, Indijas un Venecuēlas iedzīvotāji. Kreisā roka. Uz šīs rokas laulības gredzens tiek nēsāts tādās valstīs kā Kuba, Brazīlija, Francija, Īrija, Kanāda, Meksika, Slovēnija, Zviedrija, ASV, Lielbritānija, Itālija un Turcija. Laulību gredzens un ar to saistītie ticējumi un paražas Laulības gredzenu tradīcija paredz divus gredzenus: laulības un saderināšanās. Derību jeb saderināšanās gredzeni. Gredzens, ko līgavainis dāvina savai nākamajai līgavai. Šo rotu pieņemts dāvināt saderināšanās laikā. Saderināšanās gredzenu līgava nēsā uz labās rokas zeltneša līdz pat kāzu dienai. Kāzu dienā, altāra priekšā uz šī paša pirksta līgavai tiek uzvilkts laulību gredzens. Pēc kāzām šie abi gredzeni tiek nēsāti uz viena pirksta, vai arī tiek atstāts tikai laulības gredzens. Vairāku gadsimtu garumā laulības gredzens ir ticis apveltīts ar gandrīz vai mistisku spēku –spēju ietekmēt laulātā pāra likteni. Šajā sakarā pastāv vairāki ticējumi: • Salūzis vai pazudis laulības gredzens – šķiršanās priekšvēstnesis. • Nedrīkst nevienam dot mērīt savu gredzenu. Tā ir slikta zīme. • Ja gredzens izkrīt no rokām pirms vai pēc laulāšanas ceremonijas, arī tā ir slikta zīme. • Vecāki drīkst nodot bērniem savus laulības gredzenus tikai tad, ja viņu ģimenes dzīve bijusi veiksmīga. • Ja pēc šķiršanās laulības gredzeni tiek nēsāti uz kreisās rokas, tā ir simboliska zīme, ka pretējam dzimumam tiek dota „zaļā gaisma”. Laulības gredzens un veselība Vai jūs zināt, kas ir akupunktūra jeb adatu terapija? Tad jums vajadzētu zināt, ka šī metode balstās uz to, ka uz cilvēka ķermeņa ir īpaši bioloģiski aktīvi punkti, kuru kairināšana, piemēram, adatas dūriens, rada spēcīgu ietekmi uz cilvēka organismu. Īpaši daudz tādu punktu ir uz ausu ļipiņām, pirkstiem, plaukstām un pēdām. Uz rokas elkoņa vien ir vairāk kā 400 aktīvu punktu. Katrs atbildīgs par kādu no organisma funkcijām, piemēram, par sirds, aknu un kuņģa darbību. Punkti, kas atrodas uz zeltneša, ir atbildīgi par organisma endokrīnās sistēmas darbību, mugurkaula krustu zonu un pat par asinsvadu tonusu gurnu rajonā. Īsāk sakot, par tiem orgāniem, kas nosaka mūsu seksuālo dzīvi. Vienkāršais zelta gredzentiņš pastāvīgi iedarbojas uz vajadzīgajiem punktiem, maigi tos kairinot,un tādā veidā veicinot seksuālo aktivitāti ne sliktāk kā Viagra. Pastāv uzskats, ka uz sievietēm gredzens ir spējīgs atstāt liktenīgu iespaidu. Esot bijuši gadījumi, kad neauglīgas sievietes spējušas palikt stāvoklī pēc tam, kad pārstājušas nēsāt laulības gredzenu. Zinātnieki pierādījuši, ka šaura gredzena nēsāšana uz rādītājpirksta var radīt osteohondrozi un radikulītu. Vidējā pirksta saspiešana draud ar aterosklerozi un hipertoniju, bet ilgstošs spiediens mazā pirkstiņa apvidū var novest līdz divpadsmitpirkstu zarnas pataloģijai. Kāpēc gravēt gredzenus? Viens no jaunā pāra ievērojamākajiem notikumiem ir kopīga laulību gredzenu izvēlēšanās. Gredzens ir noturīgas un nemirstīgas mīlestības simbols, kas apliecina atzīšanos mīlestībā vienam pret otru. Daudzi pāri vēlas gredzenu apmaiņu padarīt vēl intīmāku un personiskāku,iegravējot gredzenos laulātā drauga vārdu,kāzu datumu vai kādu personiska rakstura tekstu. Ir vairāki iemesli, kāpēc tiek gravēti laulību gredzeni. Piemēram, tas ir lielisks veids, kā parādīt solidaritāti jaunajam dzīvesbiedram. Tas var būt jūsu jūtu izteiksmes līdzeklis, iegravējot, piemēram, jaukākos vārdus, ko esat viens otram teikuši. Laulību gredzenu gravējumi sniegs jums jaukas un ilgas atmiņas par mirkli, kad divas sirdis apvienojās vienā veselā - miesā, domās un garā. Neaizmirstiet, ka laulības gredzenu gravēšana ir šim notikumam atbilstoša tradīcija, kas nepazudīs vēl daudzus gadu simteņus.Un visbeidzot- iegravējot personisku tekstu savos laulību gredzenos,jums radīsies apziņa, ka jaunie laulību gredzeni radīti tikai jums. Gravēšana-vēsture un tradīcijas. Saskaņā ar senu tradīciju, laulību gredzens ir pēdējais no dāvanām, kas seko pēc saderināšanās gredzena, kas simbolizēja rūpes un aplidošanu.Visticamāk,ka gravēšanas tradīcijas ir aizsākušās sensenos laikos mūsdienu Eiropas teritorijā, kur līgavaiņa vārds un svinību datums bija ģimenes simbols.
Gredzeni latviešu tautas vēsturē
Latviešu tautasdziesmās gredzens pazīstams kā rotas lieta, greznuma priekšmets, kas saista uzmanību ne tikai ar dārgo metālu, bet arī ar krāšņo formu, tādā veidā pauzdams valkātājas bagātību . Gredzenam piešķirta liela nozīme sievietes un vīrieša dzīvē, kas izteic viņu savstarpējās saistības un pienākumus. Lietoti arī buramie, zīlējamie un zīmoga gredzeni.To, ka arī senajiem latviešiem gredzeni bijuši pazīstami, apliecina mūsu tautasdziesmas un latviešu gredzenu daudzveidīgās formas. Pievēršot vērību gredzena vēsturei, jāsaka, ka materiālās kultūras pieminekļi par to dod daudz senākas liecības nekā literatūra. Bronzas laikmeta sākumā un vidū (2.g.t. pr.Kr) bronzas spirālgredzeni sastopami visā Eiropā, arī Baltijas jūras piekrastē. Arheologu izrakumi liecina, ka, sākot ar vidējā bronzas laikmeta vidus un beigu posmu, parādījušies skaisti astoņu vijumu spirālgredzeni, kas gatavoti no strīsskaldņu stieples, kuras gali savīti gliemežveidā. Līdzīgi spirālgredzeni sastopami 2,5 gadu tukstošus vēlāk arī Latvijas tereitorijā. Šie spirālgredzeni ir ļoti izplatīts gredzenu veids, kas paralēli citām gredzenu formām ir pastāvējis visos laikos, un ir saglabājies līdz pat mūsdienām. Ja vēlamies uzzināt tieši par latviešu gredzeniem, mums jāvēršas pie arheoloģijas, no kuras varam smelt visizsmeļošāko informāciju par tiem. Gredzeni latviešu tautasdziesmās gan tiek pieminēti daudz vēlāk, bet, ņemot vērā, ka tautas dziesmu rašanās periods ir attiecināms uz 13.-15.gadsimtu, un ka arī vēlāk radītajās dziesmās atspoguļojās senāki laiki, tad kā izziņas avotu droši varam izmantot arī tautasdziesmas, kuros pieminēti gredzeni un ar tiem saistītās paražas un rituāli. Agrā dzelzs laikmeta apbedījumos Latvijas teritorijā gredzeni atrasti daudz biežāk, nekā mūsu ziemeļu kaimiņu- igauņu pusē. Izrakumi liecina, ka gredzenus valkājuši gan vīrieši, gan sievietes, un tikai dažos no tiem nav atrasts neviens gredzens. Vairumā kapu ir atrasti 5-6 un pat vairāk gredzenu, piemēram, Isnaudē (Ludzas rajona Zvirgzdenes pagastā) kādā kapā atrasti 6 gredzeni, Lazdiņu kapvietās (Cēsu rajonaTaurenes pagastā) kādā kapā atrasti seši spirālgredzeni, savukārt Gulberes apbedījumu (Rīgas rajonaMēdzules pagastā) 8.kapā - 7 spirālgredzeni. Gredzeni valkāti katrā pirkstā pa vienam. Tā kā lielākais vairums gredzenu ir tā saucamie spirālgredzeni - grieztie gredzeni, kā tos dēvē tautasdziesmās, un, ja tika valkāti 6-7 gredzeni, tad vārdi kādā tautasdziesmā : “Pilni pirksti abi rokas zelta grieztu gredzentiņu”,ir uzskatāmi par baltu patiesību. Visbiežāk gredzeni tikuši valkāti uz trīs vidējiem pirkstiem, kaut gan, piemēram, Isnaudas kapu uzkalniņa 3.kapā atrasti pa trīs spirālgredzeniem uz katras rokas- uz vidējā, zeltneša un uz mazā pirkstiņa. Nameja gredzens Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens - gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos. Nameja gredzens ir samērā rets atradums, jo tā izgatavošanai bija un joprojām ir nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs, un, domājams, arī maksa par to nebija maza, jo gredzeni parasti tika veidoti no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20. gs. 30. gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja arī A. Grīna romāns "Nameja gredzens" un L. Liberta gleznotais Nameja portrets - mākslinieka iztēles auklējums. Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis - senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi. Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda, un svarīga ir ideja, nevis precīzie gadskaitļi un vēsturiskā patiesība. Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo - pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi. (http://www.bank.lv/) Gredzeni latviešu tautasdziesmās Mūsu tautasdziesmās kā spogulī atmirdz mūsu senču dzīve. Tā ir kā dienasgrāmata, kuru varam lapu pa lapai atšķirt un lasīt par dzīvi senajos laikos.Apskatot trīs tūkstošus tautasdziesmu, kurās pieminēts gredzens, mūsu acu priekšā norisinājās visi svarīgākie notikumi cilvēka dzīvē, sākot ar šūpuli un beidzot ar kapu. Visvairāk daudzinātais metāls, no kura pagatavoti gredzeni, ir zelts. Vai zelta daudzināšanai atbilda zelta metāls īstenībā, grūti pateikt. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem varam spriest, ka zelta gredzeni sastopami visai reti. Bet šim apstāklim varētu būt dažādi iemesli, un tas nebūt neliecina, ka zelta gredzenu ir bijis maz. Zelta daudzināšanai varētu būt arī dzejiskas izteiksmes nozīme, it sevišķi tautā zināmajos teicienos, piemēram, “zelta gredzentiņš”, “zeltā griezts gredzentiņš”,utt.
Es bij meita, man bij vara, Brakšķēj zeme staigājot; Nedrīkst puiši klāt man nākt, Ne maukt manu gredzentiņu.
| Man nopirka tautu dēls Tik ērmotu gredzentiņu: Visapkārt zelta rasa, Vidū saule vizināja
| Skanēt skan man maļot, Skanēt skan sijājot: Zīles skan man maļot, redzentiņi sijājot | Viņpus upes meitas dzied, Dzied lielās, dzied mazās, Ir lielām, ir mazām Zelta griezti gredzentiņi, Zelta griezti gredzentiņi, Apzeltīti vainadziņi
| Smuka auga tā meitiņa, Tā būt mana līgaviņa. Tai es pirkšu gredzentiņu, Pusi zelta, pus' sudraba, Lai priekš manis tā meitiņa, Lai ar citu nederēja
| Man bij zelta gredzentiņš Mazajā pirkstiņā; Tā nedevu jānomauc Cita kunga netikļiem, Lai nomauca, ja nomauca, Mūsu pašu tēva dēl | Še rociņa, tautu meita, Še sudraba gredzentiņš; Sēd' manās kamanās, Būsi mana līgaviņa.
| Man atnesa mazs putniņis Tautu dēla gredzentiņu; Skrej projām, nes ar Dievu, Man vēl tāda nevajag
| Tev, tautieti, silta roka, Manim auksta, nosaluse, Manim auksta, nosaluse: Pilli pirksti gredzentiņu.
| Valkā gudri, tautu meita, Manu pirktu gredzentiņu; Kad vaicāja tēvs, mamiņa, Sak' zemē dabūjuse, Sak' zemē dabūjuse, Pagalmiņu slaucīdama
| Kājās man baltas zeķes, Rokās zelta gredzentiņi; Tautiešam acis deg Kā raibam vanagam
| Pāri sviežu pār ozolu Tautu dotu gredzentiņu, Lai tas skrēja skanēdams Pa ozola lapiņām
| Sarkanbalta mātes meita Zied kā roze darziņā; Tai es došu sav' rociņu, Savu zelta gredzentiņu
| Tu puisītis, es meitiņa, Abi ļauzu valodās. Mitosim gredzentiņus, Šķirsim ļaužu valodiņas
| Grieziet ceļu, rūmējiet, Grezna vīra sieva brauc, Pilnas krūtis sudrabiņa, Pilni pirksti gredzentiņu.
| Pirtiņā ieiedama, Zelta sviedu gredzentiņu: Ņem, Laimiņ', zelta ziedu, Neņem' manu dvēselīti
| Es savāi mūžiņā Gredzentiņu nevalkāju; Nezināja tautu dēls, Kā iesāktu bildināt
| Es mīlēju to meitiņu, Kas ar mani nerunāja; Tai izkalu grdzentiņu Tīra zelta, sudrabiņa.
| Puķītes lasot Līduma malā, Atnāca tautietis, Nomauca gredzenu. Kur liksi, tautieti, Manu gredzentiņu? Maģa mana rociņa, Maģis gredzentiņš.
| Tautu meita, melnacīte, Mitosim gredzentiņus; Man bij zelta, tev sudraba, Tev jānāk piedevām. - Mij, puisīt, kur mīdams, Es ar tevi nemitošu; Neba mani Dievs audzēja Gredzentiņa piedevām
| Kalniņā stāvēdama, Lejā laidu gredzentiņu. Ritēdams ieritēja Tautu dēla sētiņā. Lūgšus lūdzu bāleliņu, Lai vaicāja gredzeniņu. Tautu dēlis atbildēja: Lai nak pati tā meitiņa, Lai nāk pati tā meitiņa, Gredzeniņa valkātāja
|
Mūsu piedāvātie latviešu arheoloģiskie /etnogrāfiskie gredzeni | Gredzens Nr. 234 Līgavas jeb septiņdienu gredzens- visbiežāk satopamais gredzenu veids vēlajā dzelzs laikmetā. Šī laikmeta pirmajā pusē šie gredzeni biežāk veidoti no trīskaldņu vai pusapaļas stieples, bet tā otrajā pusē-no apaļas. Parasti vijumu skats ir no 6-8, bet ir sastopami gredzeni ar 12-15 vijumiem. Sākot ar 11.gadsimtu,šos gredzenus sāk izrotāt ar plāksnīšu un zvārgulīšu piekariņiem, kuri piekārti vai nu tieši ar riņķīti pie cilpveidā saliektiem galiem, vai arī piestiprināti ar 3-5cm garām važiņām | | Gredzens Nr. 194 Spirālgredzens- Vēlā dzelzs laikmeta otrajam posmam raksturīgi spirālgredzeni ar platāku vidējo vijumu. Šķērsgriezumā tas ir vai nu segmentveida, izrotats ar saulītēm, vai arī plakans ar šķauti vidū. Šie gredzeni veidoti no 3-5 vijumu platumā, malējie vijumi parasti ir izrotāti ar šķērsveida svītrām. Šie gredzeni atrasti Cēsu un Madonas rajonu apbedījumu vietās, un ir attiecināmi uz 11.gadsimtu | | Gredzens Nr. 416 Savdabīgs gredzens, kas atrasts Madonas rajona Kalsnavā. Attiecināms uz 11.gadsimtu | | Gredzens Nr. 43 Ļoti izplatīts gredzens ar resnāku, auklu imitējošu vijumu priekšpusē. Šī gredzena rašanos varam attiecināt uz 11. gadsimtu., bet arheoloģiskajos izrakumos tie sastopami līdz 14. gadsimtam. Šādi gredzeni kopā ar 14.gadsimta monētām tika atrasti Madonas rajona Kalsnavā | | Gredzens Nr. 10 Šis gredzens, kas tautā iesaukts par Piebalgas gredzenu, atrasts Jaunpiebalgas apbedījumu vietās. Tas imitē divu pretējos virzienos savērptu auklu pinumus, veidojot vārpiņas formu. | | Gredzens Nr. 381 Šis gredzens atrasts Bauskas rajona Bārbelē, un to var attiecināt uz 19.gadsimta sākumu | | Gredzens Nr. 99 Reti satopams gredzens, kas atrasts Ludzā, Odu kalnā. Biežāk sastopami tie bijuši Igaunijas teritorijā. Tie veidoti no plakanas stieples, kuras gali pāršķelti un satīti gliemežveidā. Līdzīgi gredzeni sastopami jau agrajā dzelzs laikmetā, un ir attiecināmi uz 10-11.gadu simteņiem. Ventspils rajona Sārnate. | | Gredzens Nr. 42 Kurzemes novadam raksturīgi saderināšanās gredzeni ar sadotu roku simboliem. Šie gredzeni attiecināmi uz 17. gadsimta otro pusi. | | Gredzens Nr. 259 Gredzens, kurā ar krusta, enkura un sirds simboliem tiek apzīmētas tādas mūžīgas vērtības kā ticība, cerība un mīlestība. Šādi gredzeni izmantoti arī kā saderināšanās un laulību gredzeni Attiecināms uz 19.gadsimta beigām. | | Gredzens Nr. 17 Viens no populārākajiem baltu rotu atdarinājumiem ir Nameja gredzens - gan rotkaļi, gan arheologi, gan rotu nēsātāji lieto šo jēdzienu konkrēta gredzena veida apzīmēšanai. Visbiežāk šo gredzenu redzam vīriešu pirkstos, bet to labprāt nēsā arī sievietes. Gredzena oriģināli atrasti latgaļu teritorijās un Daugavas krastu pilskalnos. Nameja gredzens ir samērā rets atradums, jo tā izgatavošanai bija un joprojām ir nepieciešams rūpīgs un lietpratīgs rotkaļa darbs, un, domājams, arī maksa par to nebija maza, jo gredzeni parasti tika veidoti no sudraba. Ar zemgaļu vadoņa Nameja vārdu šo gredzena veidu sāka saistīt 20. gs. 30. gados, kad Daugmales pilskalnā tika atrasti divi šādi gredzeni un to sāka plaši atdarināt un nēsāt. Gredzena popularitāti un tā nosaukuma rašanos veicināja arī A. Grīna romāns "Nameja gredzens" un L. Liberta gleznotais Nameja portrets - mākslinieka iztēles auklējums. Taču pats Namejs laikam gan šādu gredzenu nebija pat redzējis - senkapos atrastie gredzeni datēti ar 12. gs. vai vēlākais 13. gs. sākumu, kad Namejs vēl nebija dzimis, bet viņa dzīves laikā šādus gredzenus vairs nenēsāja. Turklāt tā bija latgaļu rota, kuru zemgaļi nelietoja un kuras atradums Daugmales pilskalnā skaidrojams ar to, ka šeit senatnē krustojās daudzu tautību amatnieku un tirgotāju ceļi. Taču tautas apziņā, vēsturei savijoties ar teiku, radusies leģenda, un svarīga ir ideja, nevis precīzie gadskaitļi un vēsturiskā patiesība. Nameja gredzens kļuvis par latvietības zīmi, un, jebkurā pasaules malā sastopot cilvēku ar šādu gredzenu pirkstā, pazīstam savējo - pat ja viņš ir citas tautas pārstāvis, pat ja viņš pats Latvijā nemaz nav bijis, gredzens liecina, ka viņu kaut kas saista ar šo zemi | | Gredzens Nr. 136 Gredzens ar latviešu maģiskajām zīmēm | Māras krusts. Simetrisks krusts kam galotnēs pārkrustoti visi zari. Reizēm to dēvē par krustu. Veliskās kustību pasaules un uguns simbols. Zīme izsaka veliskās pasules galīgumu, jo tās izpausmēm ir gan sākums, gan beigas. Zīme cieši saistīta ar uguni, māju un auglību. Priekšmets kam Māras krusts uzvilkts, simboliski tiek ziedots Mārai, saņemot pretī tās svētību un uzraudzību. | | Austras koks. Pasaules koka simbolisks apzīmējums. Balstās uz Māras zemes ūdeņiem. Salapojis koks apzīmē garīgā spēka izpausmi. Caur Austras koku lec un riet saule. Simbolizē dienas rītu. Austras koks nav zīme, bet gan arguments. | | Dārziņš (Aka). Šī zīme sargā ģimeni. Jostās izmantotā zīme palīdz, ja to izritina ap sevi uz galda pirms zintnieciskām darbībām, zīlēšanas, pareģošanas, gaišpareģošanas. Var zīmēt uz sadzīves priekšmetiem, jo Dārziņš priekšmetus un to lietotājus savieno ar Dievu, Dieva spēku un padomu. | | Zalkša zīme.. Apzīmē gudrību un zinātkāri. Kas šo zīmi valkā, tiek uzskatīts par viedo, kam pieejama gudrība. Pieminēts tiek dažādu krāsu zalktis. Visspēcīgākais ir baltais zalktis. Zalkša zīme ir saistīta ar veļiem un veļu rituāliem. Zīmi lieto arī kā pazemes simbolu. To galveno kārt izmanto zintnieki. | | Jumis. Atvasināts no zelta jeb Dieva krusta. Jumis nes auglību, pārticību, tāpēc ar to nobeidz Dieva zīmi mājas jumtā. Kad trūkst naudas makā jāiegriež 81 jumītis lai nāk pārticība. Jumis ir visbiežāk lietojamā zīme praktiski izmantojamos priekšmetos, piemēram darbarīkos. Ar to saistīti dažādi labības pļaujas un ražās rituāli. | | Zvaigznes zīme.. Trešā svarīgākā debesu spīdekļu zīme ir zvaigzne. Tai ir liela nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Zvaigzne sastopama ziemeļu tautu rotājumos, segās, galvas rotās, apģērbos, cimdos uz durvju un logu palodām, kliņķiem. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāju dvēseli. | | Ūsiņa zīme. Cimdos bieži redzamā Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām kopā saliktiem E burtiem. Tā pazīmē senākā gaismas dieva Ūsiņa zirgus un Saules vedējus. Cimdus ar šim zīmēm sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājiem dod īpašu veiksmi ceļojumos. |
|
Informācijas avoti: www.bank.lv; www.wikipedija.org |
 |